Kādēļ gleznojumi zīdā?

   Zīds vienmēr licies kas īpašs - tilts starp materiālo un garīgo, reālo un nereālo, tagadni un pagātni, zemi un visumu.

   Zīds ir noslēpumains. Tas dažkārt šķiet gandrīz netverams. Paņemot rokās, tas veido lapu čaboņai līdzīgu skaņu un tā virsma izstaro maigu mirdzumu. Nēsājot, tas rada ļoti maigas sajūtas, it kā Tevi apskāvis būtu viegls mākonītis vai laipna būtne. Zīds ir personība.

   Krāsām uz zīda ir pašām sava dzīve. Vienmēr prātā kāda doma, pirms sāc gleznot, taču, kad darbs ir pabeigts, krāsas pašas ir pateikušas savu. Radīt gleznojumus zīdā ir materializēt domas, sapņus un mīlestību. Zīds var būt tik plāns, ka liekas gandrīz nereāls, taču to var satvert, redzēt un nēsāt.